KAD JŪRA KRĀSOSIES ZILA, KAD DEBESIS IEKRITĪS JŪRĀ, VAI TU BŪSI LĪDZĀS MAN?
18. augusts, 2025 pl. 19:31,
Nav komentāru
Šī skaistā līgava izstaro gaismu un maigumu. Fotografējot, pieķēru sevi domās par to, ko nozīmē, "kādam piederēt uz mūžu". Ne ar īpašuma apziņu, bet ar drošības sajūtu.
"Kad debesis iekritīs jūrā , kad cilvēki uzkāps pa kāpnēm, kad visas siltākās jūtas būs aukstas kā ziemas uz Marsa. Kad jūra krāsosies zila , kad Noass uzbūvēs plostu, es ļoti vēlētos zināt - vai tu būsi līdzās man?"
Kādu maigumu varam otram apsolīt? Vai tās lielās lietas- solījumus būt līdzās labos un grūtos laikos, vai ikdienas sīkumos, kas patiesībā sver tik daudz?
Es nezinu, varbūt, svarīgākais solījums nav par lielajiem vārdiem, bet par klātbūtni un maigumu, kad pasaule šķiet skarba, vai kad pats nezini, ko ar sevi darīt. Tas šķiet būtu skaistākais solījums.